Darbaspēka jautājums kļūst aizvien sāpīgāks. Mašīnbūves nozare stāsta par izaicinājumiem

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē vienīgā iespēja, kur ekonomēt un paaugstināt produktivitāti un kā risināt darbaspēka deficītu, ir ražošanas procesu automatizācija un uzskaites procesu digitalizācija. Tomēr tas prasa nozīmīgas investīcijas, tādēļ process nenoris tik raiti. Šajā rakstā autors apskata aktuālas problēmas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un piemērus, kā to mēdz risināt.

Vēlas uzlabojumus

“Nozarē aug gan ražošanas apjomi, gan eksports, pēdējie divi gadi ir labi. Nozare aktīvi strādā, produkciju ar pievienoto vērtību ražojam aizvien vairāk, produkti kļūst viedāki, taču problēma ir nodarbinātība. Tas vērojams ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs,” situāciju raksturo Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Nozarē trūkst speciālistu, tostarp kvalificētu inženieru, un tas noved pie lielākām izmaksām. Lai arī Latvijas ražotāji cenšas panākt citas valstis, darbaspēka izmaksas ir augstas. Ražotājus neapmierina elektroenerģijas izmaksas, jo Latvijā energoresursi ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs.

Produktivitāte uzņēmumos aug, bet vēl daudz darāmā, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo līmeni. Toms Grīnfelds norāda, ka darbaspēka trūkumu var risināt ar vairākiem pasākumiem – tas ir gan darbs ar esošajiem darbiniekiem, gan jāuzlabo izglītības sistēma, piesaistot jauniešus, un pie tā MASOC aktīvi strādā.

Speciālistus var ievest no citām valstīm, bet LV tas nav tik populārs risinājums kā citās reģiona valstīs – tikai 17% kompāniju darbaspēku mēģinājušas piesaistīt no citām valstīm. Tieši digitalizācija ļautu uzlabot situāciju. MASOC noskaidrojusi, ka vairāk nekā puse vēlas veikt uzlabojumus ražošanas procesos kopumā, ieviešot energoefektivitātes pasākumus, aizvien populārāk kļūst robotu izmantošana un dažādu procesu digitalizācija.

Pirms vairākiem mēnešiem asociācija kopā ar LIKTA veica aptauju to uzņēmumu vidū, kas darbojas mašīnbūves jomā, uzdodot jautājumu – cik digitalizēti ir uzņēmumi un kā plāno savu turpmāko attīstību. Aptaujā noskaidrots, ka 11% kompāniju ir ļoti zemā digitalizācijas līmenī un praktiski visi uzņēmumi saredz, ka nākamajos gados ražotnes kļūs aizvien digitalizētākas. Populārākās tehnoloģijas ir automatizācija un robotizācija, kur ražotāji jau strādā un turpinās tās attīstīt.

Jāuzlabo efektivitāte

Ne tikai Latvijā, bet arī citās kaimiņvalstīs situācija nozarē ir līdzīga. Lietuvas metālapstrādes nozares pārstāvis Darius Lasionis nesen notikušās konferences “Rūpniecības digitalizācija Baltijas reģionā” laikā atzina – problēmas abās valstīs ir līdzīgas un jāmeklē iespējas uzlabot ražošanas efektivitāti un konkurētspēju.

EK ziņojums rāda, ka tikai 6% ES metālapstrādes produkcijas uzņēmumu ir digitalizēti augsto tehnoloģiju jomā, savukārt tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu ir digitalizēti, tāpēc krietni jāstrādā, lai uzlabotu šo situāciju. Galvenais izaicinājums Lietuvā – darbaspēka produktivitāte, kas ir divas reizes mazāka nekā attīstītākajās ES valstīs, un tas ir iemesls, kāpēc algas ir zemākas. Tāpat izaicinājums būs paaugstināt efektivitāti un piedāvāt vairāk galaproduktu.

Lasionis uzskata, ka vairāk līdzekļu jānovirza pētniecībai un attīstībai. Lietuvā galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi ir ar mazu tehnisko sagatavotību, trūkst kvalificētu inženieru un tehniķu, tāpat vēl daudz jāstrādā, lai paaugstinātu strādājošo izglītības līmeni.

Igaunijā situācija ir labāka, jo IT līmenis ir augstāks un nozares pārzinātāji uzteic ērtības, ko tas dod. Tomēr mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir grūtības veikt digitalizāciju, jo pietrūkst līdzekļu. No 7000 uzņēmumiem 2200 darbojas metālapstrādē, un šī industrija ir lielākā valstī, kurā darbojas katrs piektais. Ziemeļu kaimiņvalstī ir problēmas atrast inženiertehniskos darbiniekus. Lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus, Tallinas universitātē izveidota ražošanas klase ar automatizētiem robotiem, kas strādā kā īstā ražošanā. Tas ir labs piemērs parādīt studentiem, kā strādāt, un tā ir iespēja kompānijām izprast, kas ir industrija 4.0.

Šobrīd skaidrs ir viens – lai nozares uzņēmumi būtu konkurētspējīgi, ir jādomā divus soļus uz priekšu, jāizmanto citu valstu pieredze un jādomā par digitalizāciju. Te gan jāpiebilst, ka nozarē šis process jau sācies un veiksmīgi plešas plašumā. Te jāmin “Apply” izstrādātais risinājums sadarbībā ar pārtikas rūpniecības iekārtu ražotāju SIA “Peruza”, kas ražošanā ļaus ieviest mākslīgā intelekta risinājumu un uzlabot ražošanas efektivitāti.

Arī plastmasas granulu ražotājs “Nordic Plast” ieviesis risinājumu, kas ļauj jau savlaicīgi veikt produkcijas kvalitātes kontroli, laicīgi konstatējot defektus un uzlabojot efektivitāti. Šādu piemēru kļūst aizvien vairāk.

Kā liecina MASOC aptauja, tuvāko piecu gadu laikā 44% nozares uzņēmumu plāno ieviest augstās tehnoloģijas, kas ļaus tiem kļūt konkurētspējīgākiem ne vien pašu mājās, bet arī starptautiskos tirgos. Tā rezultātā saistībā ar rūpniecības digitalizāciju tiks veidota valsts stratēģija. Jau izveidota darba grupa, kas strādā pie stratēģijas izveides.

Autore: Sandra Dieziņa, la.lv

IMA informācija

Kā liecina IMA dati, daudz Baltijas valstu ražotājiem ir interese pēc itāļu iekārtam, jo tie vēlas veikt ražotņu modernizāciju un plāno ievest vienotus programmatūras vadības un optimizācijas risinājumus. Modernas metālapstrādes iekārtas perfekti der šo mērķu sasniegšanai.

Ja jūs interesē arī citi materiāli par ražošanas organizāciju, piedāvājam izlasīt arī sekojošus rakstus:

Kritiskais ceļš uz ražošanas efektivitāti

Automatizācija ka locīšanas uzlabošanas rīks

Kas ir svarīgāks — iekārtu caurlaides spēja vai noslogošana?

Ja pienācis laiks paplašināt vai atjaunot jūsu ražošanas jaudu, jūs vienmēr varat griezties pie IMA, lai iegādātos jaunas iekārtas no pazīstama itāļu ražotāja. Locīšanas presu piedāvājums no asociāciju dalībniekiem mūsu katalogā spēj apmierināt jebkura līmeņa ražotāja vajadzības – no sīkražošanas apakšuzņēmēja līdz pat liela mēroga automatizētām rūpnīcām.

Vai jums ir nepieciešams iekārtu remonts, instalēšana vai palaišana no jauna? Vai jūsu operatoriem nepieciešama apmācība? IMA servisa dienestam ir plaša pieredze un zināšanas, lai atrisināt jebkuru problēmu.

Jums vēl ir jautājumi un prasības? Sazinieties ar mums uzreiz pa tālruni vai e-pastu, vai apmeklējiet jebkuru no mūsu pārstāvniecībām.